Dzinēja vadības bloks: kāda ir tā funkcija?
Dzinēja vadības bloks (ECU) ir neliels dators, t.i., mikroprocesors, kas vada automašīnas dzinēju, reāllaikā, izmantojot specifisku programmatūru, izvērtējot datus no dažādām ieejām (sensoriem).
Tas ir aprīkots arī ar atmiņu noteikta veida datu, piemēram, kļūdu kodu, glabāšanai, kurus vēlāk var nolasīt, izmantojot automašīnas diagnostiku. Varētu teikt, ka dzinēja vadības bloks ir automašīnas smadzenes.
Saturs
Mūsdienu ECU paļaujas uz daudziem ievades datiem, un tiem ir nepieciešams savienojums ar elektrību un dažādiem sensoriem. Šeit ir daži no svarīgākajiem datiem, ko novērtē dzinēja vadības bloks:
- gāzes pedāļa pozīcija
- droseļvārsta pozīcija
- kloķvārpstas stāvoklis
- masas gaisa plūsma
- sadales vārpstas stāvoklis
- dzesēšanas šķidruma temperatūra
- eļļas temperatūra un eļļas spiediens
Un daudzi, daudzi citi dati, bez kuriem mūsdienu dzinējs nevarētu pareizi darboties. Visus datus apkopo sensori, kas nosūta informāciju tieši uz dzinēja vadības bloku.
Dzinēja vadības bloka atbildība:
Pamatojoties uz ievades datiem, ko ECU saņem no iepriekš minētajiem sensoriem, tas ir atbildīgs par sekojošo:
- degvielas iesmidzināšana
- degvielas maisījuma aizdedze
- dzinēja apgriezieni
- turbokompresora padeves spiediens
- defektu diagnostika
- izmešu regulēšana un kontrole
Tāpēc dzinēja vadības bloks ir starpnieks, kas apstrādā vadītāja pieprasījumu. Piemēram, vadītājs nospiež gāzes pedāli, un ECU novērtē, kurš režīms būtu visefektīvākais dzinējam. Ievades dati tiek apstrādāti ar efektīvu algoritmu, kas ātri aprēķina, cik daudz degvielas un gaisa jāielaiž dzinējā, kā arī precīzu laiku, kad šāda darbība jāveic.
ECU izmantotās vērtības tiek saglabātas tā sauktajās daudzdimensiju veiktspējas kartēs. Tās sauc arī par uzmeklēšanas tabulām – kas, vienkārši sakot, ir vērtību tabula, kurai ir piešķirts konkrēts parametrs.
Vēl viena ECU funkcija ir aizsargāt dzinēju no bojājumiem. Tas ir, ja, piemēram, dzinējs pārkarst un dzinēja vadības bloks konstatē kritiskās vērtības, tas nekavējoties samazina jaudu vai izslēdz dzinēju.
Īsā dzinēja vadības bloka vēsture:
1970.–1979. gads — dzinēja vadības bloks sāka kontrolēt vairākas funkcijas, piemēram, karburatoru solenoīdus. Vēlāk daži vadības bloki sāka regulēt degvielas maisījumu tukšgaitā.
1980-1989 — ECU lēnām kļuva pilnībā atbildīgi par degvielas pārvaldību un benzīna dzinēju aizdedzi.
1990-1999 — transportlīdzekļa drošība kļuva par daļu no dzinēja vadības blokiem. Tie pamazām sāka parādīties arī dīzeļdzinēju automašīnās.
2000.–2009. gads — dzinēja vadības blokam bija liela nozīme droseļvārsta kontrolē, turbo kontrolē un daudzās izmešu sistēmās.
2010. gada līdz mūsdienām — ECU pilnībā kontrolē iepriekš minētās sistēmas. Mūsdienu automašīnu gadījumā dzinēja vadības blokam var būt vairāk nekā simts ieejas un izejas.
Elektronisko vadības bloku veidi:
Mūsdienu automašīnas ir savītas ar dažādiem elektroniskiem vadības blokiem, kas komunicē savā starpā, bet mēs varam tos sadalīt četrās vienībās.
- Spēka piedziņa — dzinējs (dzinēja vadības bloks) un tā sastāvdaļas, stūre, transmisija, sajūgs utt.
- Sakaru sistēma — radio, borta dators, navigācija, tālrunis, dažādi displeji utt.
- Komforta sistēma - Centrālā atslēga, gaisa kondicionēšana, apsilde, sēdekļa stāvokļa regulēšana, parkošanās sensori, kruīza kontrole, balstiekārtas regulēšana.
- Drošības sistēma — gaisa spilveni, drošības jostas, ABS, tīrītāji, gaismas, dzinēja diagnostika, signalizācija, imobilaizers, ESP, riepu spiediena kontrole un daudz kas cits.
Elektroniskais vadības bloks ir elektriskā ierīce, kas, tāpat kā jebkura cita, kādā brīdī var darboties nepareizi. Pat ja remonts ir iespējams, tas dažkārt var tikt neatgriezeniski bojāts, un ir nepieciešama nomaiņa.
Nepareizi funkcionējošs ECU — vai es varu turpināt braukt?
Bojāts dzinēja vadības bloks atkarībā no bojājuma var nozīmēt milzīgas problēmas. Kļūda var negatīvi ietekmēt dzinēja darbību, degvielas patēriņu, iedarbināšanu utt.
Daži bojāta dzinēja vadības bloka simptomi var būt šādi – deg dzinēja brīdinājuma gaisma, problemātiska iedarbināšana, lielāks degvielas patēriņš, mazāka jauda u.c.
Bojāts ECU — kas notiek ar automašīnu?
Ja dzinēja vadības bloks nomirst, automašīnu nevar iedarbināt, jo dzinēja vadības bloks kontrolē dzinēja aizdedzi. Turklāt tas var ietekmēt arī dažādas citas sistēmas atkarībā no auto tipa, taču jebkurā gadījumā, ja auto neieslēdzas, tas nav īpaši aktuāli.